“Šī planēta ir mūsu vienīgās mājas,” ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vēstījumā Pasaules vides dienā, kas tiks atzīmēta šajā svētdienā, sacīja, brīdinot, ka planētas dabiskās sistēmas “neapmierina mūsu vajadzības”.
“Ir vitāli svarīgi aizsargāt atmosfēras veselību, dzīvības pārpilnību un daudzveidību uz Zemes, ekosistēmas un ierobežotos resursus. Taču mēs to nedarām,” sacīja ANO vadītājs. Viens
“Mēs prasām no planētas pārāk daudz, lai uzturētu neilgtspējīgu dzīvesveidu,” viņš brīdināja, norādot, ka tas kaitē ne tikai planētai, bet arī tās iedzīvotājiem.
Ekosistēmas atbalsta visu dzīvību uz Zemes.🌠#PasaulesVidesDienā uzziniet, kā palīdzēt novērst, apturēt un mainīt ekosistēmu degradāciju, piedaloties jaunā bezmaksas kursā par ekosistēmu atjaunošanu no @UNDP un @UNBiodiversity.âž¡ï¸ https://t.co/zWevUxHkPU #GenerationRestoration pic.twitter.com/UoJDpFTFw8
Kopš 1973. gada šī diena ir izmantota, lai vairotu izpratni un radītu politisku impulsu pieaugošajām vides problēmām, piemēram, toksisko ķīmisko piesārņojumu, pārtuksnešošanos un globālo sasilšanu.
Kopš tā laika tā ir kļuvusi par globālu rīcības platformu, kas palīdz veicināt izmaiņas patērētāju paradumos un valstu un starptautiskajā vides politikā.
Nodrošinot pārtiku, tīru ūdeni, zāles, klimata regulēšanu un aizsardzību pret ekstremāliem laikapstākļiem, Guterreša kungs atgādināja, ka veselīga vide ir būtiska cilvēkiem un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM).
“Mums ir gudri jāapsaimnieko daba un jānodrošina vienlīdzīga piekļuve tās pakalpojumiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem un kopienām,” uzsvēra Guterrešs.
Vairāk nekā 3 miljardus cilvēku skar ekosistēmu degradācija. Piesārņojums katru gadu priekšlaicīgi nogalina aptuveni 9 miljonus cilvēku, un vairāk nekā 1 miljonam augu un dzīvnieku sugu draud izmiršana – daudzas no tām dažu desmitgažu laikā, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas vadītāja dati.
“Gandrīz puse cilvēces jau atrodas klimata bīstamajā zonā — 15 reizes lielāka iespēja nomirt no klimata ietekmes, piemēram, ārkārtēja karstuma, plūdiem un sausuma,” viņš teica, piebilstot, ka pastāv 50:50 iespēja, ka globālā temperatūra nākamo piecu gadu laikā pārsniegs Parīzes nolīgumā noteikto 1,5 °C.
Pirms piecdesmit gadiem, kad pasaules līderi pulcējās Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par cilvēka vidi, viņi apņēmās aizsargāt planētu.
“Taču mēs esam tālu no panākumiem. Mēs vairs nevaram ignorēt trauksmes zvanus, kas zvana katru dienu,” brīdināja augsta ranga ANO amatpersona.
Nesenajā Stokholmas+50 vides konferencē tika atkārtoti uzsvērts, ka visu 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana ir atkarīga no veselīgas planētas, lai izvairītos no trīskāršās krīzes – klimata pārmaiņām, piesārņojuma un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.
Viņš mudināja valdības noteikt prioritāti klimata rīcībai un vides aizsardzībai, pieņemot politikas lēmumus, kas veicina ilgtspējīgu progresu.
Ģenerālsekretārs izklāstīja priekšlikumus atjaunotās enerģijas aktivizēšanai visur, padarot atjaunojamās tehnoloģijas un izejvielas pieejamas ikvienam, samazinot birokrātiju, pārceļot subsīdijas un trīskāršojot ieguldījumus.
“Uzņēmumiem ilgtspējība ir jāizvirza savu lēmumu centrā, gan cilvēku, gan savu peļņas labā. Veselīga planēta ir gandrīz katras nozares mugurkauls uz planētas,” viņš teica.
Viņš iestājas par sieviešu un meiteņu iespēju paplašināšanu, lai viņas varētu būt “spēcīgas pārmaiņu veicinātājas”, tostarp lēmumu pieņemšanā visos līmeņos. Viņš arī atbalsta vietējo un tradicionālo zināšanu izmantošanu, lai palīdzētu aizsargāt trauslas ekosistēmas.
Atzīmējot, ka vēsture rāda, ko var sasniegt, ja planēta ir mūsu prioritāte, ANO vadītājs norādīja uz kontinenta lieluma caurumu ozona slānī, mudinot visas valstis apņemties ievērot Monreālas protokolu, lai pakāpeniski pārtrauktu ķīmisko vielu ozona slāņa noārdīšanos.
“Šis un nākamais gads starptautiskajai sabiedrībai sniegs vairāk iespēju demonstrēt daudzpusējas sadarbības spēku mūsu savstarpēji saistīto vides krīžu risināšanā, sākot ar sarunām par jaunu globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru un beidzot ar dabas zuduma apturēšanu līdz 2030. gadam un līguma izstrādi plastmasas piesārņojuma apkarošanai,” viņš teica.
Guterreša kungs atkārtoti apstiprināja ANO apņemšanos vadīt globālus sadarbības centienus, “jo vienīgais ceļš uz priekšu ir sadarboties ar dabu, nevis pret to”.
Ingere Andersena, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) izpilddirektore, atgādināja, ka Starptautiskā diena radās Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē Zviedrijas galvaspilsētā 1972. gadā, ar izpratni, ka "mums ir jāiestājas, lai aizsargātu gaisu, zemi un gaisu, no kura mēs visi esam atkarīgi. Ūdens... [un] cilvēka spēks ir svarīgs, un ļoti svarīgs...".
“Šodien, raugoties uz karstuma viļņu, sausuma, plūdu, meža ugunsgrēku, pandēmiju, netīrā gaisa un ar plastmasu piepildīto okeānu tagadni un nākotni, jā, kara operācijas ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, un mēs atrodamies sacensībā ar laiku.” EUR
Viņa uzsvēra, ka politiķiem jāskatās tālāk par vēlēšanām un jāskatās uz “paaudžu uzvarām”; finanšu iestādēm ir jāfinansē planēta, un uzņēmumiem jābūt atbildīgiem dabas priekšā.
Tikmēr ANO īpašais ziņotājs cilvēktiesību un vides jautājumos Deivids Boids ir brīdinājis, ka konflikti veicina vides kaitējumu un cilvēktiesību pārkāpumus.
“Miers ir fundamentāls priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai un cilvēktiesību pilnīgai izmantošanai, tostarp tiesībām uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi,” viņš teica.
Konflikti patērē “daudz” enerģijas; viņš apgalvo, ka tie rada “milzīgas klimatam kaitīgu siltumnīcefekta gāzu emisijas”, palielinot toksisku gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un nodara kaitējumu dabai.
ANO ieceltais neatkarīgais eksperts ir uzsvēris Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz vidi un tā sekām tiesībām, tostarp tiesībām dzīvot tīrā, veselīgā un ilgtspējīgā vidē, norādot, ka postījumu novēršanai būs nepieciešami gadi.
“Daudzas valstis ir paziņojušas par plāniem paplašināt naftas, gāzes un ogļu ieguvi, reaģējot uz karu Ukrainā,” sacīja Boids, norādot, ka vairāku miljardu dolāru vērti priekšlikumi pēckonflikta atjaunošanai un atjaunošanai arī palielinātu spiedienu uz vides pasauli.
Tūkstošiem ēku un pamatinfrastruktūras iznīcināšana atstās miljoniem cilvēku bez piekļuves drošam dzeramajam ūdenim – vēl vienai pamattiesībai.
Kamēr pasaule cīnās ar klimata postījumiem, bioloģiskās daudzveidības izzušanu un plaši izplatīto piesārņojumu, ANO eksperts uzsvēra: “Karš ir jābeidz pēc iespējas ātrāk, jānodrošina miers un jāsāk atveseļošanās un atveseļošanās process.”
Globālā labklājība ir apdraudēta – lielā mērā tāpēc, ka mēs nepildām savas saistības vides jomā, ceturtdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
Ir pagājuši pieci gadi, kopš Zviedrija rīkoja pasaulē pirmo konferenci, kurā vides jautājums tika apspriests kā svarīgs jautājums, kas ir atsauce uz "cilvēku upurēšanas zonu", kas, pēc ANO teiktā, varētu notikt, ja mēs par to nerūpēsimies. Kļūsti par cilvēktiesību ekspertu "cilvēku upurēšanas zonā". Pirmdien, pirms jaunām diskusijām šonedēļ Stokholmā, lai apspriestu turpmāko rīcību, eksperti brīdināja, ka ir nepieciešamas lielākas pūles, kas katru gadu varētu glābt miljoniem dzīvību.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 6. jūnijs
