KANALIZĀCIJA IR PILSĒTAS SIRDSAPZIŅA
- Viktors Igo "Nelaimīgie, nožēlojamie"
Liešana ir ražošanas process, kurā šķidru materiālu parasti ielej veidnē, kurā ir vēlamās formas doba dobums, un pēc tam ļauj tam sacietēt. Sacietējušo daļu sauc arī par lējumu, ko izmet vai izlauž no veidnes, lai pabeigtu procesu. Visā vēsturē metāla liešana ir izmantota instrumentu, ieroču un reliģisku priekšmetu izgatavošanai. Metāla liešanas vēsturi un attīstību var izsekot Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā, Pakistānā utt.), kur process ir 7000 gadus vecs. Vecākais saglabājies lējums ir vara varde no 3200. gada p.m.ē.
1300. gadā p.m.ē. Ķīnā atrastais Simuvu taisnstūra katls, kura svars ir 875 kg, liecina par augstu liešanas tehnikas un mākslinieciskuma līmeni. Tas ir Šanu dinastijas (1600.–1046. g. p.m.ē.) augstākais liešanas sasniegums.
800. gadā p.m.ē. ar nefrīta rokturi izgatavotais dzelzs zobens ir agrākais zināmais čuguna izstrādājums Ķīnā, kas liecina par Ķīnas ienākšanu dzelzs laikmetā.
Ap 1400. gadu lielgabalu stobri un lodes bija pirmie dzelzs liešanas izstrādājumi Eiropā. Stobru formēšanas tehnoloģija atbilda māla formēšanai, izmantojot veidnes, kas jau viduslaikos bija izstrādātas bronzas liešanai. Pēc māla formēšanas tehnoloģijas, ko sākotnēji izmantoja ložu sērijveida ražošanā, parādījās pastāvīgo čuguna veidņu izmantošana.
15. gadsimta vidū no čuguna tika izgatavoti tādi priekšmeti kā ūdensvadi un zvani. Vecākās čuguna ūdensvada caurules datējamas ar 17. gadsimtu un tika uzstādītas, lai 1664. gadā sadalītu ūdeni Versaļas pils dārzos. To kopējais garums ir aptuveni 35 km, parasti 1 m garumā, ar atloku savienojumiem. Šo cauruļu ārkārtējais vecums padara tās par ievērojamu vēsturisku vērtību.
Ķīnas čuguna cauruļu rūpniecība aizsākās 20. gs. deviņdesmito gadu sākumā, un ar spēcīgu Ķīnas Pilsētas ūdensapgādes asociācijas atbalstu tā strauji attīstījās.
Līdz ar sabiedrības un ekonomikas attīstību Ķīna mūsdienās ir pazīstama kā pasaules rūpnīca, un Ķīnā ražoto produktu kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies.
Mūsdienās pasaulē lielākā lējumu ražotāja ir Ķīna. Lējumu ražošana 2019. gadā pārsniedza 35,3 miljonus tonnu, kas daudzus gadus pārspēj Amerikas Savienotās Valstis un ieņem pirmo vietu pasaulē. Ķīnas ikgadējais lējumu eksports ir sasniedzis aptuveni 2,233 miljonus tonnu, un galvenie eksporta tirgi ir Eiropa, Amerika, Japāna un citas valstis. Līdz ar globālo ekonomisko integrāciju un arvien ciešāku starptautisko sadarbību, lai apmierinātu jauno tendenci, ka pasaules ražošanas centri tiek pārcelti uz Ķīnu, mums ir arvien augstākas prasības attiecībā uz lējumu kvalitāti un pakāpi, jāuzlabo lējumu izstrādājumu struktūra, jāpalielina ražošanas pakāpe, jāsamazina enerģijas patēriņš, jāaizsargā vide un nepārtraukti jācenšas uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti.
